svētdiena, 2012. gada 1. janvāris

Pēcsvētku soļanka

Diemžēl ne jau vienmēr visus gardumus, kas gādāti uz Ziemassvētkiem un gadumiju, iespējams notiesāt. Gadās, ka paliek pāri kāds cepeša gabaliņš, žāvēta gaļiņa, desas līkums. Bet saliekot kopā vienā katlā šos pārpalikumus, rodas zupa, kas spēj pacelt kājās jebkuru - soļanka. Ne par velti savulaik zupa esot dēvēta par pohmelku, tas ir - zupu paģiru lāpīšanai. Nekādā gadījumā gan nevajag domāt, ka zupas vērtība ir tikai šo bioloģisko procesu sakārtošanai. Tā sasildīs aukstā dienā, dos sāta sajūtu izsalkušam un ne mazāk svarīgi - tās pagatavošanā ir iespējamas bezgala daudzas variācijas. 
Soļankai var izmantot gan cūkgaļu, gan liellopu, medījumu vai putnu gaļu. Var pat gatavot zupu ar vairāku veidu gaļu, pievienot subproduktus, sēnes. Lieliska ir arī no zivīm gatavota soļanka.
Tā kā soļankas būtība ir labs, sātīgs buljons, zupu var pagatavot vai nu vārot gaļu ar kaulu, vai jau iepriekš izvārītā buljonā likt gaļu. Es parasti izvēlos pirmo variantu un cūkas ribiņas. Tās sagriež porciju gabalos un vāra gatavas. Pa to laiku gabaliņos sagriež kūpinājumus, desas, cīsiņus, mednieku desiņas, cepeti vai ko tamlīdzīgu. Dziļā pannā apcep sasmalcinātu sīpolu, atkarībā no katla lieluma pievieno pāris vai vairāk ēdamkarotes tomātu pastas vai mērces, samaisa un apcep. Tad pievieno sagrieztās desiņas un kūpinājumus, sajauc un sautē pāris minūtes, pievieno gabaliņos sagrieztu skābētu vai marinētu gurķi. Pannas saturu pievieno buljonam, pieber sāli, piparus, sīki sasmalcinātu ķiploku, olīvas un uzvāra. 
Citreiz zupai pievienoju arī gabaliņos sagrieztus kartupeļus, tad tā ir tumīga.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...