ceturtdiena, 2011. gada 27. oktobris

Skābētie kāposti

Kāpostu ēvele
Man ir ļoti ļoti veicies, jo manā īpašumā pirms dažiem gadiem nonāca ēvele, ar ko vēl mans vectēvs šķērēja kāpostus tālajos ulmaņlaikos. Ēvele joprojām ir ideālā darba kārtībā, pretim prasot tik labu un saudzīgu kopšanu. Tā kā esam kraukšķīgo kāpostu piekritēji, īstais skābēšanas laiks ir pieaugošā Mēnesī. Mazliet mazāk kraukšķīgi izdodas dilstošā Mēnesī, savukārt vecā Mēnesī skābētie kāposti sanāk mīksti, bet pluss, ka tādi kāposti izsautējas ātrāk. Šogad vēl var pagūt ieskābēt 1., 27. un 28.novembrī /pieaugošs Mēness/ un 18.-20.novembrī /dilstošs Mēness/.
Mantojumā esmu saņēmusi ne tikai ēveli, bet arī veidu kāpostu skābēšanai. Nekā jau unikāla tajā nav, bet kāposti sanāk garšīgi.

Skābēšanai izvēlas vēlās rudens vai ziemas šķirnes - lai kāpostgalviņas ir cietas, sulīgas, ar mazu kacenu. Kāpostu skābēšanai ņem lielu trauku, der arī pārtikai paredzētie plastmasas trauki. Trauka apakšā ieklāj kāposta lapas, tām virsū liek kārtu saēvelēto kāpostu. To pārkaisa ar sāls cukura maisījumu attiecībā 2:1. Cik daudz kaisīt - precīzi nevar pateikt, tikai procesa laikā ar garšošanu. Vēl uzkaisa ķimenes, tomēr īpaši neaizraujoties, jo ja to būs par daudz, kāpostiem būs rūgta piegarša.
Ņem koka stampu /vai tamlīdzīgu stampāšanai derīgu priekšmetu/ un ar to stampā kāpostus, līdz sāk izdalīties sula. Pirmajai kāpostu sablīvētai kārtai vajadzētu būt ~5 cm, tad vieglāk "izdabūt" pirmo sulu. Visa procesa laikā tikai tad, kad sula ir pārklājusi kāpostus, liek nākamo kārtu. Un atkal atkārto - pārkaisa sāls cukura maisījumu, mazliet ķimenes un stampā. Visgrūtāk sastampāt ir tieši apakšējo kārtu, tomēr tālāk tas vairs tik smagi nebūs, sula izdalās ātrāk. 
Tā kāpostus liek kārtu pa kārtai, ik pa laikam pagaršojot, vai sāls pietiekami. Trauku neliek pilnu līdz malām, ir jāatstāj vieta, kur sakrāties sulai. 
Beigās uzliek slogu - tam jābūt tik smagam, lai sula to pārsegtu. Trauku liek istabas temperatūrā - vislabāk ja tā pārsniedz 18C, ideāli - 20-25C. Aktīvajā skābšanas procesā kāposti "izdala" dažādas skaņas un sulas līmenis ceļas. Sulu var mazliet nosmelt un saglabāt, ieliekot vēsumā, vēlāk tā var noderēt. Putas, kas parādās uz virsmas, obligāti nosmeļ - tās dod rūgtumu. Kad kāposti jau mazliet ieskābuši, pienācis laiks tos "izdurt" - noņem slogu un ar koka iesmiņu /derēs arī tīrs bambusa iesmiņš, kas paredzēts puķu piesiešanai/ iedur kāpostos līdz trauka apakšai vairākās vietās, tādā veidā ļaujot izkļūt gaisam no trauka apakšas. Iznākot gaisa burbulim, kāposti ievelk sulu -  tad uzlej iepriekš nosmelto un saglabāto sulu. Duršanu atkārto vēl reizi nākamā vai aiznākamā dienā /atkarībā no tā, kā notiek skābšanas process un kāda ir gaisa temperatūra telpā/. 
Kad kāposti ieskābuši, noņem slogu un mazliet arī pašu augšējo kārtu kāpostu /ja tomēr no putām ir ticis rūgtums, noņem arī tos kāpostus/ un ar stampas palīdzību blīvi liek burkās. Visiem patīk burkas ar skrūvējamiem vākiem, bet šoreiz tās nederēs, ir vajadzīgi plastmasas vāciņi un burkas, kurām tos var uzlikt. Aizvākotas burkas uzglabā vēsumā.

1 komentārs:

  1. Kāpostu skābēšana 2012.gadā - augošā mēnesī 20.-21.oktobrī, dilstošā mēnesī - 11.-12.oktobrī.

    AtbildētDzēst

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...